Ugunsizturības robeža attiecas uz laiku, kas nepieciešams, lai ēkas sastāvdaļa, piederums vai konstrukcija standarta ugunsizturības testa apstākļos zaudē ugunsizturības stabilitāti, ugunsizturību vai ugunsizolācijas īpašības, sākot no uguns iedarbības.
Ugunsizturības rādītāji attiecas uz ēkas sastāvdaļas, piederuma vai konstrukcijas spēju noteiktā laika posmā izpildīt standarta ugunsizturības testa stabilitātes, integritātes un/vai izolācijas prasības. Ugunsizturības stabilitāte attiecas uz slodzi-nesošo komponentu spēju pretoties sabrukšanai; ugunsizturība attiecas uz starpsienu sastāvdaļu spēju novērst liesmu un dūmu iekļūšanu; un ugunsdrošības izolācija attiecas uz starpsienu komponentu spēju ierobežot to neeksponēto virsmu temperatūras paaugstināšanos.
Galvenie faktori, kas ietekmē ēkas detaļu ugunsizturības robežu, ir materiāla raksturīgās degšanas īpašības un siltumvadītspēja, komponenta šķērsgriezuma-izmēri un aizsargslāņa biezums, komponenta konstrukcijas raksturlielumi un savienojuma metodes, konstrukcijas metode starp materiālu un konstrukciju, standartā noteiktie testa apstākļi, materiāla novecošanās veiktspēja un uguns veids un vides prasības.
Strukturālajām sistēmām, lai veiktu vispārējo ugunsizturības veiktspējas novērtējumu, ir rūpīgi jāapsver visu atsevišķu komponentu, piemēram, kolonnu, siju, grīdu un sienu, ugunsizturības rādītāji. Tostarp slodzes-nesošajām detaļām jāatbilst ugunsizturības stabilitātes prasībām, starpsienu detaļām jāatbilst ugunsizturības integritātes un siltumizolācijas prasībām, un-nesošajām starpsienu detaļām jāatbilst visām trim prasībām vienlaikus.
